KOPĀ BŪT. KOPĀ JUST.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki

Katra dejotāja gaidītākā un mīļākā piecgades nedēļa – Dziesmu un deju svētki!

No 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā, XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, pulcējās azartiski dejotāji un dziedātāji no visas Latvijas, starp priecīgajiem svētku dalībniekiem bijām arī mēs - DA “Austris”. Nevienā citā nedēļā nav iespējams izjust tik plašu emociju gammu, tajā pat laikā izstarojot neizmērojamu lepnumu par šo skaisto mūsu tautas tradīciju un pateicību, ka varam būt daļa no tās.

Pēc svinīgā Dziesmu un deju svētku gājiena no Krastmalas līdz Dailes teātrim, DA “Austris” svētku nedēļa iesākās ar mēģinājumiem “Arēna Rīga”. Deju kurpēm rībot, Pašdarinātajiem puškaišiem mirgojot un sirdīm gavilējot, izdejojām latviešu skatuviskās dejas lielkoncertu “Balts”. Šajā deju jaunrades koncertuzvedumā, kur kopā saplūda skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla, skatītājus gan uz laukuma “Arēna Rīga”, gan pie TV ekrāniem priecējām ar divām jaunrades dejām – D.Gavares “Es Tev došu skaistu sētu” un J.Ērgļa “Dancī savu nolūkoju”.

Pēc piedzīvotiem neaizmirstamiem mirkļiem “Arēna Rīga”, Dziesmu un deju svētki turpinājās Daugavas stadionā, kur no karsēšanās saules tveicē, līdz pat izmirkšanai lietavās deju lielkoncerta “Mūžīgais dzinējs” repertuāra ietvaros vienojāmies kopīgos deju rakstos ar citiem deju kolektīviem no visas Latvijas. Liels prieks, ka dejā bija iespējams godināt katru Latvijas novadu– Vidzemi, Latgali, Sēliju, Zemgali, Kurzemi, kā arī īpaši izcelt Rīgu. Četri “Mūžigā dzinēja” koncerti pagāja kā viens mirklis, tomēr piedzīvotās emocijas deju laikā, enerģija un atbalsts, kuru dejotāji sniedza viens otram stadionā, kā arī skatītāju aizrautība un aizskustinājums atmiņā dzīvos vēl ilgi pēc svētku beigām.

Svētku noslēgumu “Austrim” bija gods piedzīvot Mežaparka Lielajā estrādē. Kopkora pavadījumā izdejojām dejas “Skaista mana Tēvu zeme”, “Sasala jūrīna”, “Es izjāju prūšu zemi”, “Es mācēju danci vest” un maestro Raimonda Paula klavieru pavadījumā arī deju “Manai dzimtenei”, kurai šogad aprit 50 gadi. Nīcas vainagiem mirgojot zeltainajā prožektoru gaismā, ar savu dziedājumu pievienojāmies kopkorim. Tur, stāvot Mežaparka Lielajā estrādē, no vienas puses esot priekšā koristiem, bet no otras - tūkstošiem skatītāju un visiem kopā vienojoties dziesmā - tikai tad pa īstam varēja aptver to, kas svētku nedēļas laikā ir piedzīvots un ikviens iekšēji vēlējās, lai šī nedēļa nebeigtos.

Deju lielkoncertā “Mūžigais dzinējs” izskanēja frāze, kuru varētu piemērot atbildei uz mūžīgo jautājumu “Vai ir dzīve pēc Dziesmu un deju svētkiem?” Tā skanēja šādi: “Dzīve iet uz priekšu, kaut kā tā!” Savās atmiņās un sirdīs XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus lolosim vēl ilgi. Esam bezgala priecīgi un pateicīgi, ka varējām kopā būt un kopā just, tomēr jau ar nepacietību gaidām nākamos notikumus un piedzīvojumus dejā, kas pēc pieciem gadiem atkal aizvedīs uz Dziesmu un deju svētkiem nu jau 2028. gadā. Dejotāji taču ir traki!