AUSTRIS AZORU SALĀS
Dejas Atlantijas okeāna vidū!

No 12. līdz 22. augustam mēs, deju ansamblis “Austris”, mērojām ceļu uz Portugāles eksotiskajām Azoru salām, lai piedalītos starptautiskajā deju festivālā “Folk Azores”. Festivāla dalībnieki bija deju grupas un ansambļi no Eiropas un Dienvidamerikas – Čehijas, Čīles, Austrijas, Meksikas, Spānijas, Andoras, Serbijas, Ekvadoras, Turcijas, Francijas, Horvātijas, Bolīvijas un arī Portugāles.

Festivālu iesākām ar diviem svētku gājieniem, un jāteic, ka pat vienkārša pastaiga pilnā Nīcas tautas tērpā dienvidu tveicē, bija īsts iziacinājums. Deju programma, protams, spodrināta tika jau Latvijā. Festivāla skatītājus priecējām ar dejām “Jančuks dančuks”, “Sasala jūrīna”, “Kreicburgas polka”, “Es tev došu skaistu sētu”, “Pūga, pūga, jenga, jenga”, “Pērtiņš”, kā arī “Es izjāju Prūšu zemi”, kuru iemācities vēlējās neviens vien festivāla dalībnieks. Īpaši jāpiemin, ka festivāla laikā kolektīviem savā starpā bija jāapvienojas, lai cits citam iemācītu kādu savu valsts deju. Liels prieks, ka mūsu partneri šajā uzdevumā bija deju kolektīvs "Kaqllakay" no Čīles. Pozitīvā gaisotnē ne tikai viens ar otru labāk iepazinām, bet nu mūsu deju pūrā ir arī viena čīliešu deja, savukārt viņi “mājās veda” mūs “Līgo dančus”. Tomēr šis nebija vienīgais uzdevums – katram kolektīvam festivāla organizatori piešķīra vienu pasaules slavenu mūzikas hitu, pie kura bija jāveido horeogrāfija ar saviem nacionālajiem deju soļiem. Pirms šī brauciena nekad nebijām iedomājušies, ka kādreiz varētu dejot apaļo polku pie Jason Derulo dziesmas “Love Not War”, bet festivālā pierādījās, ka iespējams ir viss.

Laiks Azoru salās netika pavadīts tikai tautastērpā vai deju koncertos. Desmit dienu laikā katru dienu paspējām nopeldēties Atlantijas okeānā, nogaršot azoriešu darinātos sierus, apbraukt apkārt Terceiras salai un no jauna iemīļot zaļo krāsu, kas dažādos toņos dominē Azorās. Devāmies kopīgā izbraucienā ar laivu uz blakus esošo “Aitu salu”, un, laimīgā kārtā, mūs ceļā pavadīja desmitiem delfīnu. Kā arī nu varam teikt, ka esam bijuši vulkāna krāterī, ko pasaulē iespējams izdarīt tikai divās vietās – Terceiras salā Azorās un Islandē. Protams, pēc deju koncertiem ceļi arī neveda uz guļamistabām, bet gan kopējo saviesību telpu, kurā katru vakaru kāda festivāla dalībvalsts rīkoja savu nacionālo vakaru. Pat gudrie rokaspulksteņi šajā nedēļā bija pārsteigti par mūsu fiziskajām aktivitātēm.

Desmit dienas pagāja kā viens mirklis un drīz vien tautastērpi un pārējās mantas bija prātīgi jāliek čemodānos un jādodas atpakaļ uz Latviju. Ne tikai mūsu koferi atpakaļceļā bija kļuvuši smagāki no suvenīriem, bet arī mēs paši uz Latviju devāmies emocionāli piepildīti un pacilāti, priecīgi par iegūtajiem internacionālajiem draugiem, atmiņām un piedzīvojumiem. Bija patiesi interesanti iepazīt citu valstu kultūru, redzēt viņu dejas un tautastērpus. Vēlreiz pārliecinājāmies, ka mums ir, ar ko dižoties un lepoties - tās ir mūsu latviešu tautas skatuviskās dejas un skaistie tautas tērpi.

Liels paldies festivāla “Folk Azores” organizatoriem un mūsu lieliskajiem gidiem, bet jo īpaši liels paldies mūsu muzikantiem Katrīnai Karelei, Annai Patrīcijai Karelei, Egijai Laurai Preisei un Oskaram Berziņam bez kuriem nebūtu iedomājams neviens koncerts, gājiens un arī kopā būšana!